Latvijas valsts parāds pēdējā laikā ir kļuvis par plaši apspriestu tēmu, jo jaunākie dati rāda, ka uz katru valsts iedzīvotāju šī summa nu jau pārsniedz 10 200 eiro.
Fiskālās disciplīnas padome ir apkopojusi datus par 2025. gada rudeni, un šie skaitļi ļauj mums labāk saprast valsts kopējo finansiālo stāvokli. Lai gan desmit tūkstoši eiro uz vienu cilvēku izklausās daudz, speciālisti mierina, ka kopējā aina joprojām ir stabila. Latvija pagaidām veiksmīgi iekļaujas visos starptautiskajos rāmjos, kas nosaka, cik lielu parādu valsts drīkst atļauties attiecībā pret savas ekonomikas kopējo apjomu.
Ja mēs skatāmies uz valsts kopējo maciņu, tad parāds šobrīd veido nedaudz vairāk par 45% no visas mūsu saražotās vērtības jeb IKP. Eiropā pastāv tā dēvētie Māstrihtas kritēriji, kas paredz, ka valsts parāds nedrīkstētu pārsniegt 60% robežu. Latvija šo prasību joprojām godam izpilda, un tas nozīmē, ka mēs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem tādā mērā, kas apdraudētu valsts stabilitāti. Šis procents ir svarīgs rādītājs investoriem un starptautiskajām bankām, jo tas apliecina, ka mūsu valsts ir spējīga pildīt savas saistības.
Tomēr skaitlis 10 200 eiro uz katru no mums, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, palīdz šo lielo ekonomiku uztvert personiskāk. Tas nav parāds, kas iedzīvotājiem būtu jāatmaksā no savas kabatas rīt uz pusdienlaiku, bet tas parāda kopējo nastu, kas gulstas uz valsts budžetu ilgtermiņā.
Kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija atrodas kaut kur pa vidu. Mums nav iemesla ne pārliekam lepnumam, ne arī lielam satraukumam. Ja paskatāmies uz mūsu kaimiņiem igauņiem, viņi joprojām ir starp disciplinētākajiem – tur parāds uz vienu cilvēku ir ievērojami mazāks, aptuveni 6900 eiro. Arī bulgāri dzīvo ar mazākām parādsaistībām, kas ir ap 4900 eiro uz iedzīvotāju.
Tajā pašā laikā Eiropā ir valstis, kuru skaitļi liek Latvijas situācijai izskatīties ļoti mierīgai. Piemēram, Beļģijā valsts parāds uz katru iedzīvotāju pārsniedz 57 tūkstošus eiro. Ja skatāmies uz parāda attiecību pret ekonomiku, tad vissarežģītākajā situācijā ir Grieķija, kur parāds ir gandrīz pusotru reizi lielāks par visu to, ko valsts gada laikā spēj saražot.
Nākotnes prognozes un izmaksas
Sliktā ziņa ir tā, ka tuvākajos gados parāds Latvijā visticamāk turpinās augt. Fiskālās disciplīnas padome lēš, ka jau nākamgad tas varētu sasniegt 51% no IKP, bet 2027. un 2028. gadā pietuvoties pat 55% robežai. Tas vairs nav tālu no minētajiem 60% griestiem, tāpēc valstij būs jāsāk rīkoties uzmanīgāk.
Augot parādam, palielinās arī summa, ko mēs katru gadu samaksājam bankām tikai kā procentu maksājumus par aizņemto naudu. Ja 2025. gadā šiem mērķiem plānots tērēt 484 miljonus eiro, tad līdz 2028. gadam šī summa var izaugt līdz pat 722 miljoniem eiro gadā. Tā ir milzīga nauda, ko valsts varētu ieguldīt ceļos, izglītībā vai citās vajadzībās, taču tā vietā tā aizies parāda apkalpošanai.
Lai viss neaizietu pašplūsmā, Latvijā darbojas Fiskālās disciplīnas padome. Viņu uzdevums ir kā modram sargam sekot līdzi tam, cik daudz valsts tērē un cik daudz aizņemas. Viņi raugās, lai budžeta izpilde būtu sabalansēta un mēs nesāktu tērēt naudu, kuras mums patiesībā nav, rēķinoties ar pārāk optimistiskiem nākotnes ienākumiem.
Likums par fiskālo disciplīnu kalpo kā drošības spilvens. Tas palīdz pasargāt mūsu ekonomiku no negaidītiem satricinājumiem pasaulē. Ja mums ir skaidri noteikumi un mēs tos ievērojam, valsts var attīstīties prognozējami, un iedzīvotājiem nav jābaidās no pēkšņām un smagām finanšu krīzēm. Stabilitāte šajā ziņā ir pats svarīgākais faktors.
